Pats galvenais, ko kristietis var darīt un kas tam būtu jādara, - tas ir dzīvot atbilstoši Dieva gribai un viņa plānam, un tas ir – dzīvot patiesībā un svētumā. Patiesībā - nozīmē turēt un pildīt Dieva vārdu, kā tas ir uzrakstīts, precīzi un pareizi. Lasīt to, lūgt par to, meklēt to. Svētumā – nozīmē dzīvot atbilstoši Viņa vārdam. Tā ir mūsu rīcība, tie ir mūsu darbi un nodomi. Un visam tam ir jānotiek ikdienas, ne tikai svētdienās, ne tikai dievkalpojumos vai mājas grupās, bet katru brīdi Dieva priekšā visā pazemībā un cieņā. Tā mēs izpildām dievišķo gribu, kas mums ir ļoti vajadzīga, lai varam palikt Viņa tuvumā. Tātad Patiesība un Svētums ir galvenie priekšnoteikumi mūsu garīgai, fiziskai un dvēseliskai izaugsmei. Un ja tā nav, tad mēs klibojam, un cik ilgi mēs vēl klibosim uz abām kājām. Klibošanas pazīmes ir, kad vairs neuzticies Dievam, kad nelasi Dieva vārdu, kad nemeklē Dieva vaigu, vairs nelūdz, retāk apmeklē dievkalpojumus, paliec miesīgāks, gars noplok, mīlestība izdziest, cerība zūd, ticība paliek vāja. Kas atnāk tā vietā – miesas iekāres – alkohols, cigaretes, spēļu zāles, izvirtības, izklaides, disenes, balles, brutāla un vienaldzīga uzvedība, pakaļdarinājums, liekulība, izlikšanās, apsūdzība, slinkums, lāsts, nāve. Briesmīgi, bet tā ir realitāte. Ko sēsi to pļausi! Ja tu neesi tur kur tev ir jābūt, tad tu esi kaut kur citur. Ja vairs nelasi, nelūdz un nemīli, tad ko tu dari?

          Ja tas Kungs ir tavs Dievs, tad kalpo Viņam un dzīvo atbilstoši Viņa vārdam. Ja baals ir tavs dievs, tad vairs nekalpo tam, bet atgriezies un nožēlo savus grēkus, lai dabūtu grēku piedošanu un Svētā Gara dāvanu. (1.Ķēniņu gr 18:21 „Tad Elija pienāca visai tautai klāt un sacīja: "Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam! Bet, ja Baals ir dievs, tad sekojiet tam!" Bet tauta viņam neatbildēja ne vārda”.)